Kategorijas
Apskates: 1961
Latgales pārpieris
36.00 €
Sūtīt ziņu
Cena:
36.00 €
Krāsas:
Balta
Materiāli:
Norādīts preces aprakstā
Izmēri:
Pēc pasūtījuma
Preces apraksts:
Pārpieris.
Latgales pārpieris.
Lins.
Viļakas pārpieris
Dienvidlatgales tautastērpa pārpieris.
Latgales tērps (avots: http://www.katramsavutautasterpu.lv/)
DIENVIDLATGALES SIEVU/MEITU TAUTASTĒRPS.
Latgale ir kultūrvēsturisks apgabals Latvijas austrumdaļā. Tās ir seno latgaļu apdzīvotās teritorijas, kur vērojama aktīva mijiedarbība ar kaimiņos esošajiem slāvu un daļēji arī Baltijas somu etnosiem. Daudzu gadsimtu garumā tā bijusi etniski un reliģiski jaukta teritorija. Latgalē izšķir divus tautastērpu novadus: Ziemeļlatgale un Dienvidlatgale.
Dienvidlatgales tērpu novads aptver kādreizējo Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķa lielāko daļu, par robežšķirtni aptuveni uzskatot senāko Kārsavas, Mērdzenes un Nautrēnu pagastu teritoriju. Kādreizējā Daugavpils apriņķa rietumdaļa, kas veido Krustpils tautastērpa novadu, pieskaitāms Vidzemes tautastērpiem.
Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam) ar sarkanu vai baltu izšuvuma rotājumu un stāvu, nelielu apkakli.
Brunči – kupli, jostas vietā brīvās krokās sakrokoti, audums – strīpains vai rūtains.
Josta – austa, rakstaina vai skujaina.
Priekšauts – garš, balta auduma ar mežģīnes vai sarkanu rotājumu.
Villaine – balta, vilnas auduma ar krāsainu izšuvuma rotājumu vai linu auduma balta vai zili rūtaina snātene ar bārkšu rotājumu.
Galvassega:
meitām – sarkana auduma stikla zīlīšu vainags;
sievām – garš linu auduma galvas auts, kura gals rotāts ar sarkaniem rakstiem un mežģīni, virs pieres izrakstīts „pārpieris”.
Kāju āvums – adītas baltas zeķes.
Rotas – krekla aizdarei lieto vainu vai vairākas nelielas saktiņas, ap kaklu – krāsainas stikla krelles.
ZIEMEĻLATGALES SIEVAS TĒRPS:
VĒSTURE UN IZCELSME
Krekls - garš linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekša un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Krekla stāva daļas audums (rombveida trinītis) atšķiras no citu kreklu daļu auduma. Kreklam ir virsū šūtie uzpleči un sarkans raksts uz atlokāmās apkakles, uzplečiem, aprocēm. Uzplečos raksts ieausts. Krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu vai auduma lentītes.
Brunči – kupli, jostasvietā brīvās krokās sakrokoti. Senākais brunču variants – balti, vienkrāsaini vilnas vai linu auduma ar rotājuma joslu gar apakšmalu. To veido atsevišķi austa svītru josla, kurā dominē sarkanā krāsa, knipelēta mežģīne un rakstains apauds. Dažiem ir tikai celu apauds vai arī nav knipelētās mežģīnes. Brunčiem piešūta aulejas tehnikā austa jostiņa. Jaunāko brunču audums – rūtains, retāk svītrains. Krāsu kārtojumi svītrās un rūtīs dažādā salikumā.
Josta – austa, galvenokārt kā skujaina vai svītraina celaine.
Priekšauts – garš, gandrīz līdz brunču apakšmalai, un plats. Tas ir no balta linu auduma ar sarkanu un baltu izšuvumu rotājumu.
Jaka vai ņieburs pie baltajiem brunčiem – arī no balta auduma. Ziņas par krāsainām vilnas auduma jakām nav saglabājušās.
Uz plecem sedz baltu, ar krāsainu dziju izšuvumu rotātu villaini vai arī linu plecu segu – „snāteni” – ar sarkanbaltu rotājumu. „Snātene” varēja būt austa dažādās rakstaina auduma tehnikās, kas piešķir audumam grubuļainu virsmu.
Vainags meitām – no sarkana auduma ar krāsainu stikla pērlīšu izšuvumu.
Sievu galvassega – balts, linu auduma galvasauts, kas pilnībā nosedza matus. To apņem galvai, galus pakausī sasienot mezglā. Galvasauta gals var būt rotāts ar izšuvumu un sarkanbaltām, nelielām bārkstīm.
Ap kaklu liek vienkrāsainas stikla krelles vienā vai vārākās kārtās. Var būt vairākas dažādu krāsu virtenes.
Zeķes ir adītas no baltas vilnas dzijas. Kājās parasti āva pastalas, jaunākā laikā arī kurpes.
Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam), ar sarkanu rotājumu un atlokāmu vai stāvu apkakli.
Brunči – balta auduma, kupli, jostasvietā brīvās krokās sakrokoti, ar rotājumu gar apakšmalu vai arī rūtaini vai svītraini bez rotājuma joslas.
Josta – austa svītraina vai skujaina; šaura rakstaina jostiņa var būt piešūta brunču augšmalai.
Priekšauts – garš un samērā plats, balts ar sarkanu un baltu rotājumu.
Jaka – balta, ar auduma lentas rotājumu gar malu, velk kopā ar baltajiem brunčiem.
Villaine – balta, rotāta ar krāsainu izšuvumu, vai linu auduma plecu sega – “snātene” – ar sarkanu bārkšu rotājumu.
Galvassega:
meitām – sarkana auduma stikla zīlīšu vainags;
sievām – linu auduma galvas auts, kas rotāts ar baltu izšuvumu un nelielām, sarkanbaltām bārkstīm.
Kāju āvums – adītas baltas zeķes.
Rotas – krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu, ap kaklu – krāsaina stikla krelles.
Latgales pārpieris.
Lins.
Viļakas pārpieris
Dienvidlatgales tautastērpa pārpieris.
Latgales tērps (avots: http://www.katramsavutautasterpu.lv/)
DIENVIDLATGALES SIEVU/MEITU TAUTASTĒRPS.
Latgale ir kultūrvēsturisks apgabals Latvijas austrumdaļā. Tās ir seno latgaļu apdzīvotās teritorijas, kur vērojama aktīva mijiedarbība ar kaimiņos esošajiem slāvu un daļēji arī Baltijas somu etnosiem. Daudzu gadsimtu garumā tā bijusi etniski un reliģiski jaukta teritorija. Latgalē izšķir divus tautastērpu novadus: Ziemeļlatgale un Dienvidlatgale.
Dienvidlatgales tērpu novads aptver kādreizējo Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķa lielāko daļu, par robežšķirtni aptuveni uzskatot senāko Kārsavas, Mērdzenes un Nautrēnu pagastu teritoriju. Kādreizējā Daugavpils apriņķa rietumdaļa, kas veido Krustpils tautastērpa novadu, pieskaitāms Vidzemes tautastērpiem.
Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam) ar sarkanu vai baltu izšuvuma rotājumu un stāvu, nelielu apkakli.
Brunči – kupli, jostas vietā brīvās krokās sakrokoti, audums – strīpains vai rūtains.
Josta – austa, rakstaina vai skujaina.
Priekšauts – garš, balta auduma ar mežģīnes vai sarkanu rotājumu.
Villaine – balta, vilnas auduma ar krāsainu izšuvuma rotājumu vai linu auduma balta vai zili rūtaina snātene ar bārkšu rotājumu.
Galvassega:
meitām – sarkana auduma stikla zīlīšu vainags;
sievām – garš linu auduma galvas auts, kura gals rotāts ar sarkaniem rakstiem un mežģīni, virs pieres izrakstīts „pārpieris”.
Kāju āvums – adītas baltas zeķes.
Rotas – krekla aizdarei lieto vainu vai vairākas nelielas saktiņas, ap kaklu – krāsainas stikla krelles.
ZIEMEĻLATGALES SIEVAS TĒRPS:
VĒSTURE UN IZCELSME
Krekls - garš linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekša un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Krekla stāva daļas audums (rombveida trinītis) atšķiras no citu kreklu daļu auduma. Kreklam ir virsū šūtie uzpleči un sarkans raksts uz atlokāmās apkakles, uzplečiem, aprocēm. Uzplečos raksts ieausts. Krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu vai auduma lentītes.
Brunči – kupli, jostasvietā brīvās krokās sakrokoti. Senākais brunču variants – balti, vienkrāsaini vilnas vai linu auduma ar rotājuma joslu gar apakšmalu. To veido atsevišķi austa svītru josla, kurā dominē sarkanā krāsa, knipelēta mežģīne un rakstains apauds. Dažiem ir tikai celu apauds vai arī nav knipelētās mežģīnes. Brunčiem piešūta aulejas tehnikā austa jostiņa. Jaunāko brunču audums – rūtains, retāk svītrains. Krāsu kārtojumi svītrās un rūtīs dažādā salikumā.
Josta – austa, galvenokārt kā skujaina vai svītraina celaine.
Priekšauts – garš, gandrīz līdz brunču apakšmalai, un plats. Tas ir no balta linu auduma ar sarkanu un baltu izšuvumu rotājumu.
Jaka vai ņieburs pie baltajiem brunčiem – arī no balta auduma. Ziņas par krāsainām vilnas auduma jakām nav saglabājušās.
Uz plecem sedz baltu, ar krāsainu dziju izšuvumu rotātu villaini vai arī linu plecu segu – „snāteni” – ar sarkanbaltu rotājumu. „Snātene” varēja būt austa dažādās rakstaina auduma tehnikās, kas piešķir audumam grubuļainu virsmu.
Vainags meitām – no sarkana auduma ar krāsainu stikla pērlīšu izšuvumu.
Sievu galvassega – balts, linu auduma galvasauts, kas pilnībā nosedza matus. To apņem galvai, galus pakausī sasienot mezglā. Galvasauta gals var būt rotāts ar izšuvumu un sarkanbaltām, nelielām bārkstīm.
Ap kaklu liek vienkrāsainas stikla krelles vienā vai vārākās kārtās. Var būt vairākas dažādu krāsu virtenes.
Zeķes ir adītas no baltas vilnas dzijas. Kājās parasti āva pastalas, jaunākā laikā arī kurpes.
Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam), ar sarkanu rotājumu un atlokāmu vai stāvu apkakli.
Brunči – balta auduma, kupli, jostasvietā brīvās krokās sakrokoti, ar rotājumu gar apakšmalu vai arī rūtaini vai svītraini bez rotājuma joslas.
Josta – austa svītraina vai skujaina; šaura rakstaina jostiņa var būt piešūta brunču augšmalai.
Priekšauts – garš un samērā plats, balts ar sarkanu un baltu rotājumu.
Jaka – balta, ar auduma lentas rotājumu gar malu, velk kopā ar baltajiem brunčiem.
Villaine – balta, rotāta ar krāsainu izšuvumu, vai linu auduma plecu sega – “snātene” – ar sarkanu bārkšu rotājumu.
Galvassega:
meitām – sarkana auduma stikla zīlīšu vainags;
sievām – linu auduma galvas auts, kas rotāts ar baltu izšuvumu un nelielām, sarkanbaltām bārkstīm.
Kāju āvums – adītas baltas zeķes.
Rotas – krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu, ap kaklu – krāsaina stikla krelles.
Piegādes nosacījumi:
Latvijas pasts, pakomāts, kurjers.
Apmaksas veidi:
Pārskaitījums, preci saņemot.
Informācija par pārdevēju
